Dabasgāzes nākotne Baltijā un pasaulē: jauni ieguves un izmantošanas virzieni

Pēdējos gados gāzes nozare piedzīvo lielas un plašas pārmaiņas. Dabasgāze joprojām ir viens no galvenajiem enerģijas avotiem rūpniecībā, transportā un siltumapgādē, taču arvien lielāku nozīmi iegūst atjaunojamās un zema oglekļa satura gāzes – biometāns, e-metāns un ūdeņradis.

Vienlaikus attīstās arī CO₂ uztveršanas un izmantošanas tehnoloģijas (CCU/CCS), kas ļauj oglekli nevis emitēt, bet pārvērst vērtīgā resursā. Tas iezīmē jaunu ēru – tīrāku, lokālu un apritē balstītu gāzes ekonomiku.

Baltijas valstis šobrīd var lepoties ar vienu no stabilākajām gāzes apgādes sistēmām Eiropā.Klaipēdas LNG terminālis “Independence” nodrošina dabasgāzes piegādes ne tikai Lietuvai, bet arī Latvijai un Igaunijai. Savukārt Inčukalna pazemes gāzes krātuve sniedz sistēmai nepieciešamo elastību – īpaši apkures sezonas laikā.

Šī kombinācija – šķidrinātās gāzes imports, reģionāla sadale un uzglabāšana – nodrošina Baltijai augstu enerģētisko drošību. Un vēl būtiskāk – tā rada vidi, kur nākotnē var vienlīdz droši integrēt atjaunojamās gāzes, nemainot esošo infrastruktūru.

Biometāns – būtiska nākotnes gāzes tirgus daļa

Biogāzes un biometāna ražošana vairs nav nišas risinājums – aizvien pieaug tā pieprasījums un ekonomiskais pamatojums. Eiropas Savienība līdz 2030. gadam plāno saražot 35 miljardus kubikmetru biometāna, un Baltijas reģions šajā attīstībā iet solī ar pārējo Eiropu.

• Lietuva jau izveidojusi biometāna izcelsmes garantiju sistēmu un aktīvi attīsta jaunas ražotnes.

• Latvijā Džūkstē atvērts pirmais publiskais biometāna pieslēguma punkts pārvades tīklam, un vairāki projekti ir ceļā uz īstenošanu.

• Igaunijā biometāns tiek izmantots gan transportā, gan ievadīts gāzes tīklā, nodrošinot vietēju un atjaunojamu alternatīvu fosilajai gāzei.

E-metāns un Power-to-Gas – “saules un vēja gāze”

Ja biometāns izmanto bioloģiskos resursus, tad e-metāns ir nākamais solis – gāze, kas radīta no elektrības.Power-to-Gas (PtG) tehnoloģija ļauj pārvērst atjaunojamo elektroenerģiju ūdeņradī, kas, reaģējot ar biogēno CO₂, veido sintētisko metānu.

Šo gāzi var uzglabāt un pārvadīt pa esošajiem cauruļvadiem – tieši tāpat kā tradicionālo dabasgāzi.Rezultāts – enerģijas uzkrāšana gāzes formā, kas palīdz līdzsvarot mainīgo vēja un saules ražošanu. Šādas rūpnīcas jau darbojas Vācijā un Dānijā, un šī pieredze tuvākajos gados ienāks arī Baltijā.

CO₂ – no emisijas uz vērtīgu resursu

CO₂ uztveršanas un izmantošanas risinājumi pēdējos gados kļuvuši par vienu no stratēģiski svarīgākajiem virzieniem gāzes industrijā.Attīrot biogāzi vai ražojot biometānu, iegūst biogēno CO₂, kuru iespējams:

• izmantot pārtikas un dzērienu ražošanā,

• piegādāt rūpniecībai kā tehnisko gāzi,

• izmantot sintētisko gāzu (e-metāna) ražošanā,

• vai arī droši uzglabāt zemes dzīlēs (CCS projekti).

Šādi risinājumi palīdz ne tikai samazināt emisijas, bet arī veido jaunas vērtības ķēdes.Kā lielākais CO₂ ražotājs Baltijā, Gaschema aktīvi seko šai attīstībai un izvērtē iespējas dažādot CO₂ piegādes, tai skaitā no biogēniem avotiem.

Ūdeņradis – nākamais posms enerģijas pārejā

Ūdeņradis ir nozīmīgs nākotnes enerģijas nesējs, kas var tikt izmantots gan kā degviela, gan kā izejviela. Eiropā jau tiek testēti ūdeņraža piejaukumi dabasgāzes tīklos (2–10%), kas ļauj pakāpeniski pielāgot infrastruktūru.Šī prakse ļauj valstīm soli pa solim virzīties uz tīrāku enerģijas sistēmu, vienlaikus saglabājot piegādes drošību.

Skats uz priekšu: pārliecība un gatavība rīkoties

Baltijas gāzes tirgus šobrīd atrodas lielu pārmaiņu sākumā, kur izdošanās priekšnosacījumi ir droša piegādes infrastruktūra, arvien plašāks atjaunojamo gāzu piedāvājums un jaunas tehnoloģijas.

Gaschema veido balansu starp klasisko un atjaunojamo gāzi, apvienojot piegādes drošību ar inovācijām un ilgtspēju. Pāreja uz tīrāku enerģiju notiek šodien, un mēs esam gatavi būt tās priekšgalā.